nominativus

オランダ語

語源

ラテン語 nominativus からの借用語。

名詞

nominativus 男性 (複数 nominativi または nominativussen)

1. (文法) 主格。

類義語

• eerste naamval
• nominatief

---

ラテン語

語源

nōmināre +‎ -īvus

発音

• (古典ラテン語) IPA(?): /noː.mi.naːˈtiː.wus/, [noː.mɪ.naːˈtiː.wʊs]

形容詞

nōminātīvus (女性 nōminātīva, 中性 nōminātīvum); 第一/第二変化 形容詞

1. 命名の。
2. (文法) 主格の。

第一/第二変化 形容詞.

数	単数				複数
格 / 性	男性	女性	中性		男性	女性	中性
主格	nōminātīvus	nōminātīva	nōminātīvum		nōminātīvī	nōminātīvae	nōminātīva
属格	nōminātīvī	nōminātīvae	nōminātīvī		nōminātīvōrum	nōminātīvārum	nōminātīvōrum
与格	nōminātīvō		nōminātīvō		nōminātīvīs
対格	nōminātīvum	nōminātīvam	nōminātīvum		nōminātīvōs	nōminātīvās	nōminātīva
奪格	nōminātīvō	nōminātīvā	nōminātīvō		nōminātīvīs
呼格	nōminātīve	nōminātīva	nōminātīvum		nōminātīvī	nōminātīvae	nōminātīva

名詞

nōminātīvus 男性 (属格 nōminātīvī); 第二変化

1. (文法) 主格（casus nominativus）。